Ilgtspējīgāks iepakojums: kā nekļūdīties un ko darīt jau tagad?

Ilgtspējība neaprobežojas ar vides aizsardzību, tomēr ietekmes uz vidi samazināšana ir viens no ilgtspējīga uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Kāda loma produkta ilgtspējības ķēdē ir tā iepakojumam un ko darīt, lai rītdiena nepienāktu atkritumu izgāztuvē? Kāda ir ilgtspējības patiesā cena un vērtība? Kāpēc ne visi iepakojuma ilgtspējības risinājumi atnes gaidītās pārmaiņas, bet tieši pretēji? Par to tika runāts septembrī uzņēmuma “PakMarkas” klientiem rīkotajā pasākumā.

Aprites ekonomika, ko pieņemts uzskatīt par panaceju, kas glābs no augošiem atkritumu kalniem, joprojām ir mērķis, uz ko tiekties. Mūsdienās atkritumu izgāztuvēs joprojām tiek izmests daudz vairāk plastmasas, nekā tiek pārstrādāts, un izmesto atkritumu daudzums pieaug krietni ātrāk nekā pārstrādājamo atkritumu daudzums. Kamēr aprites ekonomikas stratēģija dos taustāmus rezultātus, tiks patērēts liels ūdens daudzums.

“Tāpēc, lai tuvākajā nākotnē mēs nekļūtu par atkritumu izgāztuvi, ir jārīkojas jau šodien. Kas jādara? Jāsamazina izmestā iepakojuma daudzums, lai rastos mazāk atkritumu. To var panākt, atbildīgi izvēloties ne tikai iepakojuma sastāvu, bet arī saražoto daudzumu,” stāsta “Pakmarkas” Drukas nodaļas tirdzniecības vadītājs Donats Burba (Donatas Burba).

Vai tiešām tas ir ilgtspējīgi?

Jebkura iepakojuma ražošanā tiek izmantotas izejvielas, ir nepieciešams ūdens un izdalās CO2, daļa no visu veidu iepakojuma pārvēršas par nepārstrādājamiem atkritumiem, līdz ar to pilnīgi ekoloģisks iepakojums neeksistē. Izvēloties preces iepakojumu, rūpīgi jāveic priekšdarbi. Piemēram, sabiedrības viedoklis, ka papīrs ir ilgtspējīgāks par plastmasu, nav gluži patiess. Pēc D. Burbas teiktā, ražojot PET produktu, tiek patērēts gandrīz pusotru reizi vairāk fosilā kurināmā salīdzinājumā ar papīra produktu, bet papīra ražošanā vajag gandrīz divreiz vairāk ūdens. Tāpēc iepakojuma ilgtspējība nav jāvērtē pēc viena kritērija, neizvērtējot kopējo ietekmi uz vidi.

“Risinājumu katrā gadījumā vajadzētu izvēlēties, nevis skatoties caur vienu prizmu, bet gan apsverot visu kopā: iepakojuma funkcionalitāti, CO2 ietekmi un cik procentu iepakojuma, kas izgatavots no šī materiāla, tiek pārstrādāts,” uzsver iepakojuma attīstības eksperts Jozs Baranausks (Juozas Baranauskas).

“No kādreizējā pārstrādājamā plastmasas iepakojuma tas ir kļuvis par kombinētu, ko var pārstrādāt, tikai atdalot plastmasu no papīra. Vai tiešām cilvēki, šķirojot atkritumus, plēsīs iepakojumu? Vai nebūs tā, ka CO2 samazināsies, bet šī iepakojuma daudzums atkritumu izgāztuvēs pieaugs? Un kāda bija faktiskā CO2 emisija, ko radīja šī iepakojuma ražošana? Ja tā ir neliela, tad 35 % samazinājums ir piliens jūrā. Visi šie jautājumi liek nopietni apšaubīt ieguvumu no uzlabojumiem,” ilustrē J. Baranausks.

Viņš uzsver, ka iepakojuma galvenais uzdevums ir aizsargāt preci, tāpēc jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no “lāča pakalpojuma” – īpaši, ja runa ir par CO2 emisiju samazinājumu. Salīdzinot ar citiem piegādes ķēdes posmiem, iepakojuma ietekme šajā jomā ir tikko manāma. Kāda jēga ir uzlabot gandrīz neredzamu daļu, ja tā rezultātā tiek sabojāta nesalīdzināmi svarīgāka funkcija, retoriski vaicā eksperts.

“Protams, nevajadzētu pārspīlēt un plastmasas iepakojumā iesaiņot pa vienam banānam. Tomēr, uzlabojot iepakojumu, jāatceras, ka vispirms ir jāsaglabā preces īpašības. Akli nesekojiet ilgtspējīgām tendencēm: ja esat nolēmuši izmantot ilgtspējīgas inovācijas, apsveriet lēmumu, pieprasiet salīdzinājumu ar citām alternatīvām un faktus apliecinošus dokumentus. Ja varat izvairīties no papildu materiālu izmantošanas, dariet tā. Nav svarīgi, cik tas materiāls ir ilgtspējīgs,” iesaka iepakojuma attīstības eksperts.

Tik, cik vajag

Ko ilgtspējības nodrošināšanā var darīt jau tagad? Pirmkārt, “Pakmarkas” pārstāvis D. Burba ir pārliecināts, ka ne tikai atbildīgi jāizvēlas izejvielas, bet arī jāizmanto optimāli to apjomi. Var meklēt alternatīvus materiālus, kuriem izmanto mazāk izejvielu (tā sauktā “plānināšana”), izvēlēties vienkāršākus risinājumus, samazināt krāsu daudzumu, kā arī dot priekšroku plastmasai, kas ir vieglāk pārstrādājama vai izgatavota no otrreizējām izejvielām, kas tirgū jau ir pieejamas.

Drukāšana bez klišejām, kad iepakojuma etiķetes tiek drukātas digitāli, sniedz būtisku ieguldījumu reālā polimēru atkritumu daudzuma samazināšanā. Nav klišeju – nav atkritumu, nav jāmazgā krāsu vanniņas un jālieto ūdens. Turklāt digitālajai drukai ir arī citas priekšrocības. Pirmkārt, tā ļauj drukāt nelielās tirāžās, kuru cena fleksogrāfiskā veidā neadekvāti sadārdzinātos. Ja pietrūktu etiķešu, tās var izgatavot 2–4 dienu laikā: tā ir ļoti ātra drukas metode, divreiz ātrāka par fleksogrāfiju. Ir iespējams drukāt etiķešu partijas ar mainīgu informāciju: īpašu vai sezonālu dizainu, atšķirīgu numerāciju, simboliem u. tml. Fleksogrāfijai tas ir ārkārtīgi sarežģīts un bieži vien nepaveicams uzdevums.

“Jāsaka gan, ka krāsainība nav digitālās drukas stiprā puse, tā spēj atveidot līdz 88 % “Pantone” toņu. Tomēr, izmantojot mūsu digitālās drukas mašīnu ražotāja piedāvāto rīku “Candy Pop”, nav grūti atrast vēlamajam tonim maksimāli tuvāko toni. Savukārt, pievienojot papildu elementus, digitālās drukas etiķetes var padarīt pat ļoti vizuālas: ar dažādiem dekoriem, reljefu, foliju, zīdu un tamlīdzīgi,” iespējas uzskaita “PakMarkas” Drukas nodaļas tirdzniecības vadītājs.

Stratēģiskās iepakojuma un zīmolu attīstības aģentūras “Bold Brands” vadītājs Motiejus Gaigals (Motiejus Gaigalas) ir pārliecināts, ka ilgtspējība vispirms ir saimnieciskums: ja resursus izmantojat efektīvi, jūs ietaupāt, un ilgtspējīga ražošana pārvēršas peļņā. Tāpēc katru reizi, kad tirgū tiek laists jauns produkts vai mainīts iepakojuma dizains, vajadzētu atbildīgi padomāt par sākotnējo jaunā parauga iepakojuma un etiķešu daudzumu.

“Kāpēc drukāt daudz? Dariet tik, cik nepieciešams, lai pamēģinātu, tik daudz, cik plānojat pārdot, un pēc tam testējiet. Var izveidot vairāk nekā vienu dizaina variantu, bet labāko noteiks tirgus. Iespējams, būs jāmaina iepakojums, bet varbūt būs jāražo daudz vairāk. To visu ļauj paveikt elastīga digitālā druka,” piebilst M. Gaigals.